---
Izlasīju beidzot "Vēža tropu". Nedaudz skumji, ka to neizdarīju, kad biju jauns. Šajā ziņā emocijas, lasot Milleru, ir līdzīgas tām, kādas rodas, cilvēkiem pusmūžā mēģinot pārlasīt Vonnegūtu, Murakami vai Remarku. Īsti vairs necepī klišejas, lai cik dziļās zināšanās un iztēles lidojumos tās būtu balstītas. Toties, tā kā novembrī taisos braukt uz Parīzi, uztvēru šo grāmatu kā ceļvedi, daudz paralēli pētīju karti.