---
Pāris vārdu par "Meistaru un Margaritu".

- Viņi ir izsvītrojuši visu humorīgo, tāpēc nezinātājs neko nesaprastu brīžos, kad pēkšņi nez kāpēc ierunājas par valūtas slēpšanu vai otrā svaiguma stori.
- Esmu kļuvis vecs cilvēks ar visām veca cilvēka īpatnībām. Iznāk Skrastiņš un man gribas aplaudēt vienkārši par to, kā viņš parādās, es 90-to beigās Ļenkom viesizrādē redzēju kā zāle uzgavilē Broņevojam tikai tāpēc, ka viņš iznāca.
- Kā tie igauņu režosori zināja, ka, ja vēlas parādīt trauslo ģēniju iepretīm pelēkajiem ļaunajiem viduvējībām, tad Meiers jānogrimē mats matā par Juri Simonoviču?
- Segliņa bija plikām krūtīm (ļoti mazām) un Kovaļčuka seriālā arī bija plikām krūtīm (ļoti lielām), un nu mums ar sievu bija daudz jādomā par to, kāda lieluma krūtis piestāv Margaritai tādā pilnsimboliskā ziņā.
- Kad bija dialogi, tad bija vāji un kauns. Citos brīžos bija izcili.