—-
2002. gads
———————————-

RL: Kā jūs komentētu Borisa Berezovska izteikumu, ka Krievijā atdzimst nacisms? Ka vācu nacisms salīdzinājumā ar to ir bērnu spēle?

Pozners: Es diezgan labi pazīstu Borisu Abramoviču Berezovski, un viņš, bez šaubām, ir gudrs cilvēks, kurš prot ļoti pārliecinoši argumentēt vienu vai otru uzskatu. Un — vienādi veiksmīgi. Taču es viņa spriedumiem par Krieviju šodien nepievērstu nopietnu uzmanību. Tos diktē pavisam konkrēti mērķi. Runājot pēc būtības, ja nacisms rastos Krievijā, tas būtu šausmīgāks nekā Vācijā. Taču es tādu iespēju nesaskatu. Jā, ir grupējumi, īpaši jaunatnes vidū –– lai gan ne tikai –– kas ir acīmredzami nacistiski orientēti. Ir ārkārtīgi spēcīgi izteikts šovinisms. Varas iestādes nevēlas tam pievērst uzmanību, nevēlas ar to cīnīties, nevēlas atzīt, ka tā ir. Jā, tas ir fakts, ka Krievijā šodien ir vairāk nekā 300 izdevumu, kas ir acīmredzami nacistiski. Atsevišķi sabiedriski darbinieki, gubernatori, militārpersonas nekautrējas publiski paust uzskatus, kas sasaucas ar nacistiskiem, tas arī ir fakts, un fakts, ka viņi netiek sodīti. Taču Krievijā, manuprāt, nav nekā tāda, kas atgādinātu Vāciju, teiksim, īsi pirms nacistu nākšanas pie varas.