---
"Tizlenes" ir diža filma. Man pat liekas, ka tas ir Notikums vispār Latvijas kultūrā. Ļoti reti pēdējos 30 gados tiek radīts kaut kas tik iespaidīgi dzirkstošs.

Katra nākamā epizode, katrs nākamais lēciens noskaņas maiņā, katrs nākamais efekts, gegs, katrs nākamais tvists absurdā humora ziņā, ieskaitot uzrakstus uz rekvizītiem – tas viss tik ļoti ciena mani kā skatītāju un rūpējas par to, lai es šajā ceļojumā kaifotu no iespaidu virknes.

Šai sakarā uz mirkli pat iedomājos, ka Latvijas sabiedrībai būtu ļoti svarīgi noskaidrot, ko par "Tizlenēm" domātu Rolands Kalniņš.

Pats stāsts man nu tā. Bet varu iedomāties, ka meitenēm tas šķiet trāpīgs. Bet pieļauju, ka daļa no iepriekš minētajām pozitīvajām emocijām (līdzīgi kā ar "Jelgava 94") ir tāpēc, ka tomēr salīdzinoši tuvu mainai pusaudzībai tas laikmets.

Būtu atdevis puskaraļvalsti, lai tiktu pie kādas no tām lomām, kur bija Krūms un Gauja.