Paldies, ka cilā šos sasāpējušos jautājumus!

Piedāvāju divas versijas:

1) Vēstītājs (-a) vēlējies ar šo dziesmu apcelt savus čomus - bungojošās kapelas dalībniekus, ironizējot par to, ka neviens no viņiem nav bijis sava laika Porziņģis.

2) Dziesma ir skumja liecība par to, ka armijā iesauca bērnus. Kara šausmu nomocīti, viņi atgriežas dzimtajā ciemā jau kā vecas dvēseles, kaut ārēji joprojām izskatās kā bērni. Izgājuši šo inicāciju un atstājuši bērnību aiz muguras, viņiem nekas cits neatliek kā turpināt dzīvi kā pieaugušiem cilvēkiem, tādēļ viņi uzmeklē bijušo klasesbiedreni with a futile hope to fuck their PTSD away, uz ko nabaga meitene atdveš, jūs ko, ahujeļi, man pat vēl mēnešreizes nav sākušās.