---
"Outside".

Izrāde par trim lielajām problēmām, ja esi gejs-mākslinieks – par attiecībām ar apspiedošo totalitāro varu, par attiecībām ar savu tradicionālo ģimeni, un par attiecībām ar derdzīgo masu kultūru.

Sākumā visu laiku šķiet, ka nav labi, ka Dereks Džārmens vai Romāns Viktjuks māk smalkāk pateikt, kas kā un kāpēc gejiem sāp, un ka šāds politisks tiešums "ar bomi pa pieri" sačakarē ideju, bet beigās izrāde uzkrāj iespaidīgumu un kulminācijā (viss, kas aiz resnā baletdejotaja monologa) jau ir tā, ka Au apraudājās stāvovācijās.

Bet vispār šī izrāde arī, manuprāt, turpina vienu citu līniju, kas ir arī Serebreņņikova filmā "Ļeto" pirms diviem gadiem un kas man ir ārprātīgi tuva, ar kuru ļoti identificēties. Man vismaz nolasās, ka viņš visu laiku rāda, cik ļoti viņam skauž "īstā bohēma un trakulīga atdošanās mākslai", kas vienmēr notiek ar citiem nevis pašu reālo režisoru Kirilu Serebreņņikovu. "Ļeto" gadījumā – astoņdesmito Ļeņingradas alternatīvajā rokmūzikā, "Outside" gadījumā – ar Meipltorpu vai ar Renu Hangu.

Un vēl noteikti jāpiemin, ka izrāde vizuāli bija izcili krāšņa.