---
"Pilsāta pi upis" ir laba filma. Viegla, bez Kairiša černuhas, pa kuru laiku viņš tādā Kusturicā iemācījies iekāpt. Ļoti labs stāsts par to, ka cilvēki ir labi, bet režīmu iespaidā saiet sviestā. Un labs stāsts par to, cik dozēti drosmīgs galējos apstākļos ir cilvēks, ja reizē grib izdzīvot, bet vienlaikus nekļūt par pilnīgu cūku. Tāds Heinriha Bella pieskāriens.

Āboliņš visam, kam pieskaras, to padara dievišķu. Vienīgā vieta, kur apraudājos – epizode ar Dantē izlasīto nākotni. Domāju, ka nebūtu raudājis, ja to pašu kāds cits aktieris veiktu.

Nespoilošu tiem, kas nav redzējuši, bet beigās Kairišs tik neveikli beigās salauž stilu no reālisma uz pēkšņu sirreālismu, ka to nevar piedot, pat izprotot, kāpēc tas darīts. Nolasās nevis iecerētais simbolisms, bet pēkšņa iekāpšana "Rīgas sargu" vai "Baigas vasaras" pohujiskajā attieksmē pret ģeogrāfijas un vēstures reālajiem apstākļiem.