---
Hotaja opus magnum

https://www.delfi.lv/merijas-stasts/

"Ziema bija ļoti auksta, –42 grādu sals, un mūs kaut kā apģērba. Man bija liela flaneļa kleita, zeķes, kas mūžīgi krita nost, un fufaika. No vates adīti cimdi un vaļinki. Viss tas bija briesmīgi liels. Vaļinkos man nemaz kājas līdz apakšai neaizgāja. Ja kāds būtu mūs pieskatījis, taču varētu tos vaļinkus nogriezt īsākus. Rokas un kājas man tajā ziemā bija apsaldētas baltas, viens pirksts pat bija melns. Es domāju, ka tas pirksts man nokritīs, atbraukšu mājas un mamma rāsies, kāpēc es šitā esmu pirkstu pazaudējusi.”

Šī viena no spēcīgākajām vietām. Ja lasot zini, ka mamma tobrīd Šķēdē jau nošauta.