Man nezināmu iemeslu dēļ vecāsmātes pelni ilgi vienkārši glabājās vecāku mājās. Māte ik pa laikam bikstīja tēvu, ka vajag apglabāt, jo "lietas jāsakārto", viņš tikai atrunājās, lai "beidz to ezotēriku dzīt". Šogad beidzot apglabāja, un burtiski nedēļu pēc tam ļoti dīvainā veidā (neiegrimšu detaļās) atklājās, ka vecāsmātes it kā pazudušais laulību gredzens ir atradies - Vācijā, kaut kādos nacistu pētniecības arhīvos. Viņa tur kādus divus gadus bija koncentrācijas nometnēs. Lūk, un tagad māte, protams, skaidro tēvam, ka tās ir debesu zīmes utt.