Nu man 70-tos dzimušai paaudzei bija tā, ka 1985. gada pavasarī, kad PSRS pirmo reizi mūsu dzīves laikā palika trešie gan aiz čehiem, gan kanādiešiem, mēs – trešklasnieki – atnācām uz skolu visi tādi šainīgi un apsveicām viens otru, bet Viktors, kurš bija no jauktās ģimenes, bija bēdīgs "mūsējie zaudēja", un tad mēs pārējie teicām – kādi mūsējie?! tie taču krievi! Vēlāk tikai sapratu, ka tas ir diezgan bīstami bijis. Bet šo vienmēr atstāstu saviem ārzemju paziņām, kad ir neizpratne par to, vai tad tiešām viscaur padomju laikiem bija tā okupācijas sajūta, un vai tik neesam to uzkonstruējuši tikai atmodas laikā.