---
Kādā saulainā 1994. gada pavasara dienā mūsu skolā notika diskotēka. Tiešām neatceros, kāpēc tās tika organizētas gaišā dienas laikā, un kurš bija iedomājies, ka te kaut kas var sanākt. Bet rezultāts bija tāds, ka neviens nedejoja, visi mulsi stāvēja pa kaktiem, ieskaitot učenes. Tolaik es par visu vairāk vēlējos šokēt. Piegāju pie dīdžeja, iedevu viņam kaseti ar albumu "Psalm 69", un palūdzu, lai palaiž dziesmu "TV II". Pēc tam 4 minūtes visa aktu zāles deju grīda bija manā un viesskolnieces Lišas no ASV rīcībā – mēs lēcām, skrējām, vicinājāmies ar rokām, kratījām galvas, bet liekāko daļu pavadījām guļus stāvoklī vārtoties no vienas zāles puses uz otru. Pēc tam mēnešiem direktora līmenī tika runāts par to, ka beidzot Mēnesbērnu narkomānijas dēļ jāslēdz laukā no skolas, bet skuju man varēja padarīt – biju todien pilnīgi skaidrā un no sekmju viedokļa biju otrais labākais skolēns savā klašu grupā.

...Un tagad man kolēģi, bļin, saka, ka neesot ko steigties – biļetes 15. jūlijā varēšot dabūt arī pie ieejas pirms koncerta. Jo mans burbulis sastāvot no pieciem cilvēkiem. :)