meness_berns (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} meness_berns) rakstīja,@ 2018-09-14 09:29:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
---
Grebis, kā jau Grebis. Viņš nemainās, maināmies mēs. Un atkarībā no tā aizejam mājās, saviļņoti laimībā vai grūtsirdībā.
Šķiet, nav cita mūziķa, kuram būtu redzējis tik daudz koncertu (latviešus neskaitām, bet Butusovs brauc uz šejieni retāk). Savi padsmit pa šiem gadiem savāksies. Tāpēc katrs jaunais koncerts vairs netiek mērots caur vecajām, ierastajām prizmām no sērijas "kuras dziesmas nenodziedāja", bet dziļākos apziņas un atmiņas slāņos. Piemēram, cik šausmīgi ir tas, ka cilvēks noveco un nāve ir neizbēgama. Par to, ka jaunībā tu esi brīvs kā putns, bezatbildīgs, jaunu iespaidu fascinēts un apreibis no tā, cik pasaule tev daudz ko dod un cik daudz skaistā vēl ir priekšā. "Feječku" es pirmo reizi dzirdēju Liepājā "Pūt vējiņos", kad ED vēl ilgi pēc tam izgaršoja frāzi "jesli ne nravitsja kak ja izlagaju, kupi sebe kopirait na russkij jazik". No tā paša ED kādā piepīpētā virtuvē ģitāras pavadījumā deviņdesmito vidū pirmo reizi dzirdēju "Sidja na krasivom holme". Turpat "Pūt vējiņos" pirmo reizi dzirdēju "Zimņuju rozu", kas man burtiski norāva jumtu, un ar kuras palīdzību pēc dažiem gadiem centos noturēt aizejošu sievieti – man nez kāpēc likās, ka viņa noklausīsies un sapratīs, ka jāpaliek – viņa noklausījās, pateica "tu esi tik mīļš", un tik un tā aizgāja. "Veļikuju žeļeznodorožnuju" un "Samij bistrij samolet" pirmo reizi dzirdēju no IG "Navigatora" un "Sņežnij ļev" kasetēm, kas caurām naktīm tika spēlētas mūsu tā laika Kaķu mājas birojā, kur mēdzām jaunības maksimālismā visu nakti strādāt, tikai uz kantora dīvāniņa veltot miegam 2-3 stundas. "Zum zum zum" vispār biju palaidis garām, un vien kādus divus gadus pēc albuma iznākšanas, RŪ savā skvotīgajā Artilērijas ielas dzīvoklī man lika tajā ieklausīties pēc tam, kad bijām izpīpējuši tradicionālo vakara ievada kāsi. "Stakanus" dzirdēju koncertā tai pašā Kongersu namā, uz kuru vienīgajā un pēdējā randiņā biju aizvedis IJ, kura neko nezināja par Grebi, bet kura teica, ka koncerts esot laba izvēle, it sevišķi "Voulez-vous coucher avec moi". Pokoļeņije dvorņikov" manī vienmēr ir sēdējusi, es nezinu, kad to izdzirdēju pirmo reizi, bet bez zosādas un valgām acīm to nav iespējams klausīties. Ai, apnika uzskaitīt...
Nu un attiecīgi pēc gadiem 10 vai 20 atcerēšos, kā vakar pirmoreiz dzirdēju "Strašnaja mestj" :)
https://www.youtube.com/watch?v=9armnvs
Grebis, kā jau Grebis. Viņš nemainās, maināmies mēs. Un atkarībā no tā aizejam mājās, saviļņoti laimībā vai grūtsirdībā.
Šķiet, nav cita mūziķa, kuram būtu redzējis tik daudz koncertu (latviešus neskaitām, bet Butusovs brauc uz šejieni retāk). Savi padsmit pa šiem gadiem savāksies. Tāpēc katrs jaunais koncerts vairs netiek mērots caur vecajām, ierastajām prizmām no sērijas "kuras dziesmas nenodziedāja", bet dziļākos apziņas un atmiņas slāņos. Piemēram, cik šausmīgi ir tas, ka cilvēks noveco un nāve ir neizbēgama. Par to, ka jaunībā tu esi brīvs kā putns, bezatbildīgs, jaunu iespaidu fascinēts un apreibis no tā, cik pasaule tev daudz ko dod un cik daudz skaistā vēl ir priekšā. "Feječku" es pirmo reizi dzirdēju Liepājā "Pūt vējiņos", kad ED vēl ilgi pēc tam izgaršoja frāzi "jesli ne nravitsja kak ja izlagaju, kupi sebe kopirait na russkij jazik". No tā paša ED kādā piepīpētā virtuvē ģitāras pavadījumā deviņdesmito vidū pirmo reizi dzirdēju "Sidja na krasivom holme". Turpat "Pūt vējiņos" pirmo reizi dzirdēju "Zimņuju rozu", kas man burtiski norāva jumtu, un ar kuras palīdzību pēc dažiem gadiem centos noturēt aizejošu sievieti – man nez kāpēc likās, ka viņa noklausīsies un sapratīs, ka jāpaliek – viņa noklausījās, pateica "tu esi tik mīļš", un tik un tā aizgāja. "Veļikuju žeļeznodorožnuju" un "Samij bistrij samolet" pirmo reizi dzirdēju no IG "Navigatora" un "Sņežnij ļev" kasetēm, kas caurām naktīm tika spēlētas mūsu tā laika Kaķu mājas birojā, kur mēdzām jaunības maksimālismā visu nakti strādāt, tikai uz kantora dīvāniņa veltot miegam 2-3 stundas. "Zum zum zum" vispār biju palaidis garām, un vien kādus divus gadus pēc albuma iznākšanas, RŪ savā skvotīgajā Artilērijas ielas dzīvoklī man lika tajā ieklausīties pēc tam, kad bijām izpīpējuši tradicionālo vakara ievada kāsi. "Stakanus" dzirdēju koncertā tai pašā Kongersu namā, uz kuru vienīgajā un pēdējā randiņā biju aizvedis IJ, kura neko nezināja par Grebi, bet kura teica, ka koncerts esot laba izvēle, it sevišķi "Voulez-vous coucher avec moi". Pokoļeņije dvorņikov" manī vienmēr ir sēdējusi, es nezinu, kad to izdzirdēju pirmo reizi, bet bez zosādas un valgām acīm to nav iespējams klausīties. Ai, apnika uzskaitīt...
Nu un attiecīgi pēc gadiem 10 vai 20 atcerēšos, kā vakar pirmoreiz dzirdēju "Strašnaja mestj" :)
https://www.youtube.com/watch?v=9armnvs
Nopūsties:
