---
"NO36 Dreamers" ir izcils gabals.

Protams, ka visādas agresīvas formas un mēģinājumi panākt skatītājā nelabumu ir taisītas jau gadu desmitiem un arī līdz latviešu skatītājam tā vai citādi nonākušas, tāpēc Ulfsaka juniora veikums, protams, nav nekas revolucionārs. Tāpat arī klasiskus romantiskus daiļdarbus (šai gadījumā Bertoluči filmu) pārtaisīt trash noskaņās arī nav nekas jauns. Bet burvīgi ir tas, ka, ja vairākus gadus nekas tik agresīvs un formas pielietojumā bramanīgs nav redzēts, tad katra jaunā sastapšanās ir patiesi izkaifojama. Vēl par vienu aspektu man ir piebilde. "Latest" programmiņā bija teikts, ka tā esot smagā metāla estētika. Un mūzika, kuru tur izpildīja, arī bija metāls. Bet man tomēr ir sajūta, ka Ulfsaks pamatā ar visu to morbīdumu un bdsm tomēr ir iespaidojies no No-wave, un man ļoti sagribējās pēc izrādes mežonīgi mīlēties, skanot fonā Lidijai Lančai.