---
Vīkendā paspēju milzum daudz – biju uz divām filmām, vienu izstādi, vienu krogu, vienu etīžu teātra uzvedumu, diviem brančiem, izvedu rehabilitējamu rokmūziķi ratiņkrēslā svaigā gaisā, un vēl izlasīju dažas nodaļas no Dionīsija Fabrīcija "Livonijas vēstures".

Galvenā atziņa no tā visa ir tāda: ļoti labs paņēmiens, ja tu esi režisore ar lielām krūtīm un taisi autobiogrāfisku filmu, kuru redzēs tavi paziņas – ņem galvenajai lomai aktrisi ar mazām krūtīm, jo tādējādi visi gan sapratīs, ka tev tas dzīvē ir gadījies, bet tevi tur ievizualizēt iekšā nekādi nespēs.