Kas inčīgi, ka nav, kur "iegūglēt". It sevišķi vēl ap kaut kādu 2005. gadu, kad izdeva "Sarakstu karuseli" – ja vārdu gūglēt saprot burtiskā nozīmē. Savukārt, ja plašāk skatās, tad arī ir diezgan čābīgi. Man personīgi viņu latviskot savajadzējās, kad gatavoju "Nabā" vienu raidījumu par Pītu Dohertiju (apmēram, 2010. gadā), tad zvanīju cibiņai Daarta, kura, esmu visai drošs, man pateica vēl trešo variantu. Un vēlāk sāku interesēties, wtf – man, Bodlēru, Vaildu, utml apgrābstījušam, ak būtu vajadzējis zināt par tādu džeku, kas dekadences plauktos tik augstu kotējas, un kuru redz, vēl mūsdienās no Dohertija lūdz Velbekam apžļembā! Bet nu vispār nav nekādas tradīcijas latviskajā publiskajā telpā! Nu tā, ka bļin, vispār! Ok, es saprotu, ka, ja, piemēram, Silmale rakstīja Fridrihsonam vēstuli, viņa noteikti oriģinālā pierakstīja viņa uzvārdu. Bet nu kaut kur taču būtu jāparādās viņam latviskā pieminējumā?