---
Šīgada BG.

"Vosemj ļet – eto mnogo," kā zināms, saka Daša Otrajā brālī. Attiecībā uz lielas daļas manas paaudzes pieredzi ar BG Kongresu namos, var teikt – 16 gadi. Un, kā izteicās labi draugi, pīpojot pēc koncerta, – "kas to būtu domājis, ka pēc 16 gadiem pēkšņi var tā pārsteigt!" Uz ko iebildu, ka pārsteidz jau vienmēr, tikai katru reizi citādi. Šīs reizes pārsteigums slēpās tajā, ka sākums it kā iemidzināja (piemēram, visai sāji nodziedot 151. psalmu), ļāva sākt baidīties, ka arī lielie hiti nebūs vai nu gana lieli, vai arī būs ar gariem zobiem izpildīti... Bet tad pēkšņi aizgāja tā, ka asaras tek pa vaigiem ik pēc brīža! Improvizācija uz "Istribiķeļ" bija, šķiet, garākā, kāda jebkad no viņiem skanējusi Rīgā. Katarsīte pēc pilnas programmas. Arī "Suvlehim Takac" un "Pokoļeņije dvorņikov" nošermuļoja muguru ka maz neliekas. Nobeidza ar "Dubrovski", kas vispār rauj visas aknas pa muti laukā.