"Tā simfonija ir tā šalkoņa, čaboņa, krikšķi, graboņas, viņas ir arī ļoti traucējošas, manu psihi traucējošas, viņas ir uzbāzīgi aktīvas, pārāk aktīvas priekš manis, jo man nav [brīdī, kad lietots apziņas paplašinātājs - Mēnessbērna piezīme] šie filtri. Es tagad saprotu, ka esmu dievišķi radīts: man ir uzlikts noteikts filtrs, dzirdes, redzes, uztveres filtrs, lai es vienkārši nesajuktu prātā. Ja man iedotu zvēra dzīvniecisko uztveres spēju, es droši vien ietu pa pēdām dzirdei, un visi domātu, ka es esmu nojucis."

Ziedonis, I. (2005) Ne tas kādam jāzina. Rīga: Pētergailis. 102.lpp

Vai nav lielisks koncepts? Dievišķums cilvēkā izpaužas kā filtru skavas, kuras var noņemt salietojoties... :)