Es savukārt iznācu samērā pacilāta. Man nebija kauns aktieru vietā. Un tas Nacionālajam teātrim ir daudz. Mākslinieciskie paņēmieni un režisora ieceres ne visur man šķita saprotamas un attaisnojamas. Mūzika šķita nepiemērota. Zariņa reizēm bija vairāk kā pārcentīga skolniece, nevis spēks un intrigas. Lāčplēsis pārākais pajoliņš, vismaz sākumā... Bet Tumšais bruņinieks kaut ko aizskāra, uzrunāja.