---
"Uguns un nakts".

Nezinu, kas tas bija, bet labs teātris tas nebija. Kauns bija pa visu ģīmi. Kas liek Gunai Zariņai piekrist strādāt ar diletantisku režisoru pie murga? Ko vispār domā aktieri, kad no viņiem tiek prasīts piedalīties murgā?

Nevar teikt, ka režisors pamatā iestudē operas, tāpēc dramatiskajā teātrī izmanto operu iestudēšanas paņēmienus, kas izskatās neiederīgi. Viss bija tik slikti, ka nevis ar operu jāsalīdzina, bet gan ar padomju laiku pasaku multenes saskatījušos vidusskolēnu, kurš visādas pēkšņas kadru maiņas un īsus, draudīgus fona trokšņus no šīm multenēm vēlas sadzīt savā žetonu vakara priekšnesumā.

Kas tas īsti bija? Karikatūra par to, cik slimi mūsdienās skan Raiņa patoss, liekot Anžem spēlēt Lāčplēsi tā, kā to darītu Džims Kerijs? Asa sociāla kritika par mūsdienu gļēvo reālpolitiku? Pilnā nopietnībā izvērsta Raiņa ideja? Mēģinot to visu salikt kopā, notiek murgaina lēkāšana, un neomulīgi jūtas gan aktieri, gan skatītāji.