---
Sestdien trijatā ar dzīvesbiedri un meitu izstaigājām Tīreļpurva strēlnieku taku un Cenas purva taku. Ir tik lieliski gada pēdējā siltajā dienā iet stundām pa mežu un purvu un runāties par vēsturi un dabu.

Pēc tam - nu jau mazākā sastāvā - bijām uz Arvo Pērtu, kas man ļoti ļoti patika, tikai varbūt daži īsie gabali bija lieki - tas ir, gremijotajā ierakstā tie varbūt nebija lieki, bet koncertu padarīja kaut kādu nevienmērīgu - nebija tā, ka kāpina, kāpina, kāpina. Un smieklīgi, ka igauņu baritons brauca šurp no tālās Tallinas, lai nodziedātu vienu jautājumu un divreiz vārdu "tant", un vienreiz "qui". Un vēl ilgi pēc koncerta dungojām igauņu šūpuļdziesmu "kuus kuus kallike", un apņēmāmies to iestudēt mūsu igauņu draugam nākamvasar "Trepītēs".

Un vēl mēs vakar pabijām septiņos bāros un katrā izdzērām pa dzērienam ("Kaņepē" pat divus).