Vēl viens spēlētājs šajā informācijas aprites ciklā ir auditorija. Esmu ievērojis, ka ļoti bieži pat šķietami medijpratīgs un gudrs lasītājs ignorē to, ka kāda medija top-ziņu dienaskārtībā konkrētajā dienā ir sociāli atbildīgi analītiski gabali par starptautisko stāvokli, politiku, ekonomiku, kultūru, bet pamanās mērķtiecīgi uzreiz doties uz pigoru sadaļām, lai izvilktu no zemākā plaukta kādu sviesta gabalu un varētu triumfāli brēkāt "re, re, kādi tie mediji stulbi, par Kardašjanas dibenu VIEN TIKAI raksta!" Domāju, ka tas ir no kaut kādiem kompleksiem, ka cilvēks nejūtas gana "inteliģents" un tāpēc ik dienas jāuzpulē sava inteliģence ar selektīvu pašausmināšanos par "trulajiem medijiem".