Uzmācīgs un sūdīgs PR ir mūžīgs un visuresošs, tas aiz izmisuma.

Tomēr gribētos ticēt, ka žurnālistu un jo īpaši redaktoru, galveno redaktoru spēja un loma ir nesēdēt relīžu ienākošajā kastītē par tām pamatoti ierēcot,
bet rakt tēmu par to, kas ir/būs aktuāls sabiedrībai, neskatoties uz Diānas Moon relīžu pārsvaru pār "kārtējā Junkera sanāksme beidzas bez rezultātiem."
Kādā ekonomikas un alkatības augšupejas, bet kritiskās domāšanas un veselā saprāta lejupejas brīdī izstrādājās princips, ka "saturs pie mums atnāk pats". un tagad ir tieši tā, kā ir.

Nekā personiska, paties, taču pašu (īpašnieku/redakciju) rokām vien šis ir izrakts, vajadzībā pēc svētā klikšķa uz sūdrakstiņa par daiļaviņām/nāciju šokā,
lai pārpublicētu arī Dailes teātra relīzes vai visu pārējo.