---
Parēķināju drusku imprūvmentu.

[tālāk īstiem sārtvaidžiem, lūdzu, neskatīties, jo tas viss būs tik amatieriski un lūzerīgi, ka jūs tikai vīpsnāsiet, bet respektējiet, ka man tas ir būtiski...]

2014. gadā - mūža pirmajā skrējienā (ja neskaita dažus tautasdziesmas maratonus 12 gadu vecumā):
Ja pieņemtu, ka visi, kas skrēja 10km, ir 100, tad atskrēju 78-tais.
Ja pieņemtu, ka visa mana vecuma grupa ir 100, tad atskrēju 88-tais.
Vārdu sakot - riktīgs pakaļgala sisītis.

2015. gadā:
Ja pieņemtu, ka visi, kas skrēja 10km, ir 100, tad atskrēju 52-tais.
Ja pieņemtu, ka visa mana vecuma grupa ir 100, tad atskrēju 59-tais.

Tātad gandrīz katrs otrais ap40-gadīgais amatieris - vīrišķis - skrēja štruntīgāk.

Bezkaislīgā matemātika apstiprina divus novērojumus trasē.
Ja pērn pēc Ķīpsalas pagrieziena, uzmetot acis tiem, kas vēl skrēja uz Pārdaugavas pusi, likās, ka tur vairs neviena nav, tad šogad likās - vēl milzu gara aste.
Ja pērn visu skrējiena laiku likās, ka absolūtais vairākums man skrien garām, tad šoreiz likās, ka absolūtais vairākums maisās pa kājām.