Hipijisms
Sanācis tā, ka reizi 12 gados, Saeimas vēlēšanu gadā iemaldos Dubultos pasaku mājā "Undīne". Iepriekšējo reizi tur biju tieši no pilsoņa pienākuma pildīšanas 1998.gada oktobra pirmajā vīkendā, lai vērotu Andreja Grima un Rolanda Ūdra uzstāšanos, kamēr šogad - vairākus mēnešus pirms vēlēšanām, un uz "Hospitāļiem". Kārtējo reizi konstatēju, ka esmu par urlisku, jo necepī mani tā "mēs-esam-tik-atvērti-un-draudzīgi-un-dzeram-daudz-tējas-un-cepam-pankūkas-un-ģērbjamies-raibos-džemperos" dzīvesziņa. Kaut kā nepamet sajūta, ka liela daļa to piekopj tomēr tāpēc, ka nav gana cacīgas un turīgas, lai klases sportiskie džeki izvēlētos viņas, tāpēc nākas nodoties kontrakultūrai.