---
Tātad. KK, manuprāt, savā aizkustinoši kautrīgajā un ne visai bagātu vārdu krājumu angļu valodā, kas nekādi netraucē un simpātijas nezūd, izstāsta eseju, kuras saturs vienkāršojot ir - senos laikos "cool" - tas bija Klints Īstvuds, kas aukstasinīgu ģīmi nošauj sliktos kovbojus, bet tagad cool ir būt tādam pašam kā visi citi, un lielu lomu pie tā spēlējis Džārviss Kokers.

Come on! Nu pilnīgi skaidrs, ka šajā stāstā var atrast desmitiem loģikas nepilnību, kur piesieties! Bet, ja tu nāc uz KK priekšlasījumu, tu tak, pieļauju, zini, uz ko nāc, jo esi lasījis RL, un zini, ka viņš rotaļājas ar kulturoloģiskām pasāžām. Vai nu izbaudi, vai liecies mierā...

Bet iznāca tā, ka man bija jāsarkst visas latvju publikas vietā, jo nez kāpēc auditorija jautājumu daļā pēkšņi metās virsū runātājam, it kā viņš tagad mēģinātu aizstāvēt disertāciju un mūsu mērķis būtu norādīt uz viņa akadēmiskiem trūkumiem un izčakarēt viņu. Sākot ar Tīronu, kurš uzbrauca, ka vispār tērēt laiku, lai domātu par tādiem zemcilvēkiem, kas "grib būt cool" nav filozofa cienīgi, beidzot ar virkni jauniešu, kuri pārmeta, ka KK "cool" nav īsti tas "cool", kas pašlaik ir "cool".

KK, protams, taisnojās, ka viņš jau nav runājis par modi vai subkultūru stilīgumu, bet par lielākiem sabiedriskiem procesiem Vakareiropā, taču caur to viņam nabagam nācās it kā atšķaidīt esejas domas tīrību, un tas viss bija lieki, lieki, nevajadzīgi, un man vismaz mulsinoši.

Pati lekcija bija lieliska, par spīti tam, ka viņš divreiz albumu "Different Class" nosauca par "Common People".