---
Ķimeles / Ābeles "Aspazija"

Kā jau šad tad ar Ķimeles labākajiem darbiem - ļoti laba un noslīpēta izrāde, bet nepaliks atmiņā starp super-truper top ze best ever.

Kuriozā kārtā Broka dažbrīd, spēlējot niknu Aspaziju, atgādina Sipenieces farsos "gruntīgo sievišķu tēlus". Bet tas nav pārmetums izrādei, drīzāk oftopiks par smieklīgo.

Krasts beidzot labi spēlē. To jau "Benzīncilvēkā" novērojām, tātad sāk parādīties tendence. Varbūt tiešām beidzot kļuvis par labu aktieri.

Pat Samītis nekrīt ārā! Pole un Tropa gan besī.

Jaukākais līdzpārdzīvojums - nezinu, vai izrādes veidotājiem ar nodomu vai desu tā sanācis - kad otrā cēliena otrajā pusē jau liekas, ka viss, viss ir uzkurināts uz to, ka Rainis (t.i. vīrieši vispābā) ir lupata, neirotisks tirliņš un nožēlojams blēdis, tad pēkšņi - hlabic! - un izrādās, ka Aspazija (t.i. sievietes vispābā) arī ir pilna egoisma un paštaisnuma blusām.

Pilnai laimei gan man būtu prasījusies konkrētāka sižeta līnija, kā, piemēram, "Amadejā", nevis - "izskriesim cauri visiem dzīves galvenajiem notikumiem".