---
Vēl nepastāstīju, kā bija ar Brāmsu, Bēthovenu un Bartoku.

Es tomēr esmu ļoti konservatīvs (varētu teikt, popsīgs) un man Bēthovens tomēr vislabāk. Brāmss, kā bija teikts programmiņā, esot solo vijolniekiem viens no pretīgākajiem opusiem ever, jo tur viņi nevarot smuki izpausties, bet Blahera kungs ar lielu prieku bija tam pieķēries un vēl paralēli ar visu augumu, pēdas un uzacis ieskaitot, paspēja diriģēt Sinfoniettu. Bartokā man blakus sēdošo ekspertu domas dalījās - viens teica, ka visi paguruši, otrs, ka uh, kā nodevuši uguņus.