par Keiša biksēm (starp citu, tas bija otrais cēiens, kur viņš savilka tās trennuškas) manā reizē zālē smējās tikai retais - kaut kādi skuķi. Pēc ļoti šķidrajiem aplausiem beigās varēja saprast, ka vairumam nepatīk. man pašai pat nebij spēka aplaudēt kaut vai aiz cieņas. blakus man sēdošais pāris pēc pirmā cēliena bija pazudis. Vienīgo pozitīvo atsauksmi biju dzirdējusi no radio Sipenieces. :D Es noriskēju aiziet, jo kaut ko gribējās redzēt un ne uz ko citu neredzētu oktobrī es vairs netiku. Gatavojos, ka būs slikti, bet ka tas man izvērtīsies tomēr tik mokoši, negaidīju un ļoti nožēloju, ka pēc pirmā cēliena nedevos prom tomēr.