---
Nesen izlasīju Kortāsara "Kāds, vārdā Lūkass". Nu vāji. Uzreiz asociācijas ar Vonnegūta "Armagedonu" - tādas vecu vīru, kuri diezgan paštīksmīgi par savu garajā radošajā dzīvē uzkačāto stiliņu, paviršas piezīmes, jo "jums, lasītāji, tak tāds es patīku". Dažbrīd pat gribas, lai tādus netulkotu, kamēr nav iztulkots viss pārējais, kas labāks konkrētajam autoram.

Bet tas nu tā. Tagad lasu Ugas Skulmes "Atmiņu grāmatu". Ļoti patīk. Jo pēdējā laikā daudz interesē Laikmetu gara sajušana.