Tas var satraukt tikai tad, ja situācija tiek apskatīta ar maldīgo priekšstatu, ka visām tām balvām un šoviem ir jebkāds sakars ar mūziku, un ka tiem pienāktos kaut kā visaptveroši atspoguļot reālo situāciju.

Tikko šādu ilūziju atmet, viss kļūst vienkāršs un skaidrs, un atliek tikai cerība, kaut ar laiku aizvien vairāk saprātīgu mūziķu apjēgtu nevajadzību tajā visā cirkā smērēties iekšā, piedalīties, pieteikties, iesūtīt, mēģināt iederēties, kritizēt un citādi to visu atzīt.

Lai taču tas katls paliek pašiem račiem, kur vārīties savā sulā līdz kapam, savukārt tiem, kam mūzika pašiem ir kas vairāk, nav ko tur vispār līst kaut ko cenšoties pierādīt. Tādā kontekstā drīzāk kauns nevis ka Svītriņas neiekļāva, bet ka bija pieteiktas. Cita lieta, protams, ja muzikālās darbības pamatā tomēr patiesībā ir rūpīgi maskēta pretenzija uz popularitāti, slavu, vēlme stāties akkās, cīnīties par kapeikām un būt oficiālos sarakstos - tad nu nākas spēlēt pēc uzstādītajiem katla noteikumiem, piedalīties un līst, cik dziļi var ielīst, tikai tad attiecīgi stāsts vairs nav par mūziku.