---
"Stum stum".

To, ka sākumā šķiet garlaicīgi, bet uz beigām ievelk pa hārdo, kā man noziņoja, esot jau pateikuši arī kultūrmedijos, tāpēc nebūšu oriģināls. Bet tā ir. Tur laikus ir jāizdomā, ko darīt, jo varbūt var vēl noslīpēt. Pretējā gadījumā var gadīties, ka būs čupa skatītāju, kas sliktā sākuma iespaida dēļ nespēs atbrīvoties vēlāk notiekošajām ļoti iespaidīgajām emocijām.

No kā šīs iespaidīgas? Sīkāk neko nestāstot, vienā teikumā: Ēcim ir izdevies trāpīt precīzi tajā paņēmienā, kā visiespaidīgāk izstāstīt skatuves valodā tādu literāro materiālu, kas nav luga ar darbību. Nu tā, ka precīzāk nevar. Vismaz pirmā pēcgarša tāda.

Par saturu. Grāmatu lasīju 2006.gadā un kaut kā palika atmiņā, ka vienkārši augstvērtīga literatūra, bet tādu baigo pašidentificēšanos neatceros. Lai gan sūdi pa siev.-vīr. attiecību līniju bija cik uziet. Acīmredzot man ir slikta fantāzija, un Keišs un Kļaviņa "iedzīvināja bildes" un ar intonācijām iemauca pa aknām ar to, ko toreiz neatvēru sev līdz galam. Nē, nu skaidrs, ka to, ko patiesībā domāju, paturēšu pie sevis, aprobežošos ar slēdzienu, ka to Absolūto Sviestu, kas valda to tur "no Venēras" galvās, Skuka ir pacēlusi vēl šausminošākā līmenī.

Par Kļaviņu. Protams, ka pēc "Kabalas noslēpumiem" un "Ilgu tramvaja" bija bail, vai šī tiešām sliktā aktrise visu nesačakarēs. Par laimi izturēja pietiekami labi. Bet nu fakts paliek - man viņā ļoti nepatīk viss tas, kas, pieļauju, ja es būtu 30 gadus vecāks, man pirms 30 gadiem būtu nepaticis Astrīdā Kairišā.