"Dukši"
Nedēļas prieks!

Tu ej un neko negaidi, un domā, ka būs kaut kāds vienkāršs JRT vidēji veiksmīgo iestudējumu gabals, jo nav jau tā, ka Šmits līdz šim būtu kādu vispāratzītu super-katarsi spējis publikai sagādāt, un vēl, protams, ir piesardzība pret jaunām, ambiciozām dramaturģēm kā šķiru, un tāpēc ir loģiska bailīte, ka varbūt pats stāsts būs paviršs vai ka vēlme pēc černuhas būs pašmērķīga...

...Un viss izrādās otrādi!

Izrādās, ka luga ir lieliska, personāži grodi, stāsta kāpinājums patiess un veikls, un mierīgi šo māsiņas R gabalu varēs vēl iestudēt pēc gadiem 5, 10, 20!

Izrādās, ka latviešu oriģināldramaturģijā ir atrodama tāda lieta, kas šķita, ka tur vairs nekad nebūs - proti, Labs Humors!

Izrādās, ka ar minimāliem paņēmieniem režisors un scenogrāfs var uztaisīt telpu, kurā kādi 90% zīmju nolasās un šķiet tik perfekti par to, kas ir mūsu dzīves!

Un visbeidzot - no tā, kā JRT dūži spēlē mūsdienu latviešu tēlus, vienkārši slienas tek. Samītis drusku leca ārā sliktā nozīmē, bet pārējie trīs vienkārši jumtu rauj nost, un tas nekas, ka daži paņēmieni kopš "stāstiem" un "mīlestības" tiek reproducēti - jo latvieši tak tādi arī ir. :)

Prieciņš, ka visa publika domāja tāpat, jo aplausi bija mega ilgi priekš tādas šķietami nepretenciozas izrādes.

Visiem, visiem iesaku aiziet un noskatīties.