Atskaite par Cēsīm
Nav jau tā, ka tie, kas nepalika Rīgā un nepiedalījās mēbeļu pārvešanā, arī nebūtu krietni pastrādājuši. Daži iekurināja Mākslas centra krāsnis, daži izkārtoja dizaina veikaliņā auskarus pārdošanai, un pat šādas tādas mēbeles arī tika staipītas.

"Starmetis" ir lieliski, un ir jau nobukoti nākamgada "Labai Dabai", un varbūt pat "Trepītēm", tikai tur vēl jāsarunā ar festivāla īpašnieci. Vislabākais ir tas, ka tu nekad nezini, kad "Starmetim" beigsies dziesma. Un vēl "Starmetis" ir kautrīgākā rokgrupa pasaulē (ko arī Andris pats atzina pēc tam). Un tāpēc, ka viņi nespēja starp dziesmām parunāt, publikā te šur te tur esošais Zaķis uzņēmās konferansjē lomu, stāstot anekdotes. Pārsvarā nesmieklīgas (jo, kā Zaķis pats pēc tam teica - nevarot tak jokot pēc pasūtījuma... kas vēlreiz apliecina, starp citu, jau sen zināmo - Zaķa paša koncerti ir spontanitātes akti), bet viena izcila: "Mamma mazajam Kurtam Kobeinam teica: Dēliņ, nespēlējies ar ieročiem. Bet viņam pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā."

Vispār Cēsis kļūst par alternatīvās kultūras galvaspilsētu, tur esot jauns mērs - smukais Rozenbergs, kam pašam visas tās mākslas un neformāļu štellītes esot tuvas, tāpēc arī viss attīstoties.

Ak, jā - un svētdienas rīts ar Pauļuka izstādi. Atklājām vienu lietu, kas ir nenormāli svarīgi. Pauļuks gleznoja sieviešu matus vislabāk par visiem citiem gleznotājiem ever-ever.