Smaidiņš
No smaidiņa drūmdienā gaišāk,
No smaidiņa gaisā dardedze modīsies,
Padalies ar smaidiņu savu
Un pie tevis tas ik brīdi atgriezīsies.

Nu un tad visticamāk pēkšņi mākonīši dies,
Un kalējiņš uzzāģēs uz vijolītes.
No gaišszila strautiņa sākas jauka upīte
Bet no smaidiņa sākas mums draudzībiņa.
No gaišszila strautiņa sākas jauka upīte
Bet no smaidiņa sākas mums draudzībiņa.

No smaidiņa saulaina viena
Pārstās bimbāt pat visvisdrūmākais lietiņš,
Miegains sils tad vairāk nebūs kluss
Un sāks plaudēt savās zaļajās delniņās.

Nu un tad visticamāk pēkšņi mākonīši dies,
Un kalējiņš uzzāģēs uz vijolītes.
No gaišszila strautiņa sākas jauka upīte
Bet no smaidiņa sākas mums draudzībiņa.
No gaišszila strautiņa sākas jauka upīte
Bet no smaidiņa sākas mums draudzībiņa.

No smaidiņa visiem paliks silts,
Gan zilonim, gan sīciņam gliemezītim,
Nu tad lai visur pa zemīti
Tā kā lampiņas ieslēgtos daudz smaidiņu.

Nu un tad visticamāk pēkšņi mākonīši dies,
Un kalējiņš uzzāģēs uz vijolītes.
No gaišszila strautiņa sākas jauka upīte
Bet no smaidiņa sākas mums draudzībiņa.
No gaišszila strautiņa sākas jauka upīte
Bet no smaidiņa sākas mums draudzībiņa.