Vecuma nīgrums
Otro reizi pusgada laikā ar otro darbinieci sanāk tā. It kā attapīgas un čaklas meičas, nebūt nav no sliktākajām, abas tā ap 20 gadiņiem, es teorētiski varētu viņām tēva vietā būt, plus vēl esmu viņām priekšnieks. Bet uz manu sarunu iesākošo ievadtekstu atskan pirmā atbilde "Nu?" Es saprotu, ka tas nav ļauni domāts, bet, ķitvainazīt, kur pasaule ripo?! Vai tiešām neviens nav mācījis, ka tas ir ļoti nepieklājīgi? Tik ļoti nācās abas reizes apspiest vēlmi ieķērkt viņām sejā "Huj gnu!"