---
Vispār es tagad lasu Izabellas Cielēnas atmiņas par viņas tēvoci Ģedertu Eliasu - kā viņš braucis pie viņiem ciemos uz Parīzi, kur Fēlikss Cielēns ar sievu Maiju (Eliasa māsu) palicis pēc Ulmaņa apvērsuma. Tās atmiņas ir kā pielikums pērn Mākslas muzeja izdotajam milzu ķieģelim ar Eliasa reprodukcijām. Ja pareizi atceros, es vēl pie šīs Izabellas kundzes jau sirmos gados paspēju apmeklēt lekciju kursu "Kamī un Sartrs" - ap kādu 1995 mēdzu C daļas kursu vajadzībām aizčāpot līdz filozofiem un vēsturniekiem, kas tolaik virs "Saktas" vēl atradās.

Vispār es gribu būt vecs miera laika latviešu inteliģents, kas lasa franču klasiķus oriģinālā un dzīvo laisku, garīgi piesātinātu dzīvi, pļāpā ar radiniekiem gleznotājiem, un kas neko tā arī neuzzinātu par šito tviteru-šmiteru laikmetu, kas te tagad savērpies un nelaiž mūs ārā no rata... :)