"Pat lielākais optimists kādreiz skumst", ja.

Tu gribi teikt, ka stāstiņam ir ticamības moments pat pārākajos stulbuma vaakumapstākļos?

Nav tā, ka itin nekas būtu zināms par pēkšņām un absolūtām un fatālām jumtu noraušanām,
gluži pat pretēji,
bet tomēr septiņās dienās šitik daudz iespēt ir pagrūti un kāds sev stipri glaimo. Tieši to "vīrs grib šķiršanos" – jo nu, tur prasās pāris dienas nerunāt, dzert, tad visa tā parunāšanās - kamon