---
Vairākumam nepamanāmās, bet konkrētam indivīdam ļoti būtiskās parādībās slēpjas gigantisks simbolisms.

Vakar nonācu pie šāda tipa atklāsmes. Proti, šis ir pirmais rudens, kad manā īpašumā arumu vairs nebojā 1983.gada lielās meliorācijas sašķūrētie pauguri. Domāju, ka pat pilsētnieki - cibisti, kas ne nieka no tā nejēdz, tādus ir Latvijas ainavā tīrumu un pļavu vidū manījuši. Proti - fermeris, kas nomā manu zemi, visu pagājušo ziemu un šo vasaru cītīgi ņēmās, līdz tos nolīdzināja un nokopa krūmus, koku saknes un citu drazu.

Baigais cikls noiets. Kolhozs meliorēja, bet kolhozam tipiski necēla ne ausu par to, ka paliek sastumtas čupas. Tad pirmie pēckolhoza laiki ar neapstrādātiem laukiem, usnēm. Pēc tam - atkopšanās. Un tagad - ne tikai viss apstrādāts, bet pat beidzot viss skaisti un līdzeni kā miera laikos.

Esmu lepns par visu šito. Nežēlīgi lepns.