Dzestrā rudens rītā, kad viena spogulī veros,
Uzplaiksna jūtas tik spējas, ka nezinu, kur lai tveros.

Es redzu dievišķu būtni, kas pretī man stāv
Ar vijīgiem zīmolā tītiem gurniem kā māls.

Šaubām vairs nav vietas, strauji mīla še top,
Sirds tik pilna, ka veikalā strauji nauda man plok.

Viss modīgais ievīsta šo pasakaino augumu
Remdē alkas pēc saprāta ar savu saldumu.

Mājās atgriežos ar prieka pilnu sirdi un somu
Lai kopīgi jūsmotu un dalītos ar savu lomu.