---

Drusku pēc saucieniem „gamaks!” un „čira”!

Pirms dzelžainās rutīnas  „maina!” un „vira!”

Gadiem nu smacē un pakrūtē duras,

Kopš dienām, kad es vēl drātēju duras.

 

Nekas no tiem sapņiem, darbiem un domām,

Nav izmantots, sapakots ceļasomās;

Vien Klāsa pelni uz krūtīm vēl kuras,

Kopš tiem laikiem, kad drātēju duras.

 

Es nereti dirnu un patruli lūru

Uz gotiskām gravīrām netīros stūros;

Kur palika vimpeļi, standarti, buras,

Tas skurbums no laikiem, kad drātēju duras?

 

Šai nožēlu pilnajai statistikai,

Šai zudušā laika bilancei plikai,

Kā uzsūcošs tampons atmiņas turas

Par laikiem, kad es vēl drātēju duras.

 

Nemāku melot un nespēju bimbot,

Zināmā mērā kļūstu sev simbols,

Dažreiz saņemos, saceļu spuras:

Uh, bija tak laiki, kad drātēju duras!