Osedžas zeme
Nora Rieksta reiz pastāstīja tādu līdzību. Viņai kāds ne ta rads, ne ta paziņa ir teicis, ka viņš principā varot atrast apslēptos dārgumus. Bet, kā zināms, lai atrastu dārgumus, nedrīkst meklēšanas laikā iedomāties par mērkaķi. Un viņam vienmēr iesprūkot galvā doma par mērkaķi, tāpēc dārgumi paliek neatrasti, lai gan tepat, tepat jau bija.

Norasprāt (un es tam pilnībā pievienojos!), tā ir ar Dailes vai Nacionalā teātra apmeklējumiem pēdējos 10 gados. It kā jau varētu noķert baudījumu no izrādes, bet - hlabic! - iedomājies par mērkaķi (to, kā šajā brīdī to darītu JRT), un viss cauri...

Apbrīnojamā kārtā vakar "Osedžas zemē" gandrīz tikpat kā nemaz nebija jādomā par mērkaķi. Pat mazāk nekā godalgotajā "Frenijā un Zūjijā". Un, uz Cauku lūkojoties, par mērkaķi nebija jādomā nemaz. Believe me, viņa dabūs Labākās aktrises balvu šosezon!