---
Šorīt skaipā runāju ar čomu no Azerbaidžānas. Starp citu, par nacionālradikāli viņu nekādi nenosauksi, viņam sieva krieviete un biznesi Krievijā viņu padarīja par miljonāru. Viņš ar interesi noklausījās manu stāstu par lielo Latvijas ņemtni, un pajautāja: Tas ir, kā? 300 tūkstoši, no kuriem 2/3 noteikti pārzin latviešu valodu tā, lai viņiem nebūtu sāpīgi ikdienā, bet no atlikušajiem 100 tūkstošiem 70 000 noteikti ir pendžas, kas tūlīt nomirs. Tātad 30 tūkstošu dunduku (tika lietots vārds "dumbasses"), kuri nejēdz iemācīties valodu, dēļ Latvijas krievi taisa šitādu ņemtni!? Wtf?

Tajā brīdī man pieleca, ka īstenībā mēs nenovērtējam un nemākam izmantot propagandas nolūkos to, cik milzīga izgāšanās Ušakovam, Lindermanim un kompānijai patiesībā bija šis pasākums. Ne velti viņi abi vakar uzsāka kā mantru "stāsts jau nav par valodu, stāsts jau nav par valodu..."

Jo rūgtā patiesība ir tā, nekur pasaulē, pat starp Baltijas krievu kopienai neitrāliem vai pat labvēlīgiem ļaudīm nekādu izpratni nesaņems fakts, ka kāds no sirds var cepties ielu plāksnīšu un iestāžu dokumentu dēļ. Ja jau gribēja pasaules līdzcietību par diskriminējošajiem latviešiem, tad būtu arī pratušies un formulējuši plebescīta jautājumu kaut vai tā "Vai piekrītat, ka latvieši mūs uzskata par pamesliem?" Vismaz drusku vairāk empātijas pasaules acīs iegūtu tie 270 tūkstoši balsis, salīdzinot ar to, kas tagad sanāca.