Balsojām manā vecajā skolā. Pie mājas vārtiņiem laipni sasmaidījāmies ar 91 gadu veco kaimiņieni, kura tikko nāca no iecirkņa, kamēr mēs - uz. Skolā satikām vairākus apkaimes paziņas, ieskaitot vecos skolas biedrus. Komisijā sēdēja vecais fizikas skolotājs. Vispār tādas mīļas, veco laiku emocijas - tāda Rozentāla "No baznīcas" izjūta. Rindā, pasveicinot paziņu, kas bija ar sievu un trim sīčiem, izsaucos "za russkij jazik!", rinda atzinīgi noņirdzās. Īstenībā būtu labi taisīt analīzi, vai atšķirībā no parastajām vēlēšanām, šoreiz nebija vērojams, ka iecirkņi izteikti nofragmentējas pa tautībām, jo mūsu skolā krieveļiem tajā rindā noteikti būtu bijis neomulīgi stāvēt.