vasara, ļapotā
Pateicoties brēkulītim man šī vasara ir tāda ļapotā!! Varbūt manā pašas bērnībā vasaras bija tik bezrūpīgas, slinkas, rotaļīgas... Tikai bērnībā negribējās gulēt diendusu - tagad tas bez maz vai obligāts kaifs!!
Skumīgi, ka vasara tomēr jau beidzas. Jau ir tumšs no rītiem, ap pieciem, kad ceļamies. Un vakaros arī jau tumšs, kad midzinu sīkulīti.
Un johaidī ar ārā - ko es darīšu ziemā, kad būs jāsāk strādāt??!! Pēc šitāds slinkošanas??!! Un kad viss notiek pēc mana prāta!!:)
Un nē, es nejūtos nosēdējusies mājās, nerealizejusies, nesocializējusies. Socializejusies varbūt pat esmu vairak kā jebkad savā dzīvē!! Ar visādiem jauniem, esošiem un bijušiem radiniekiem gan pārsvarā, bet jāatzīst, - nav slikta kompānija. Salīdzinot ar to vājprātu, kurā būs jāatgriežas darba vietā!! :)