Viena izsista loga rūts, bet tika daudz labuma!!
Pirmām kārtām jau to rūti izsita vīrs, kad Dinamo zaudēja kaut kādu spēli - neatceros ar ko. Nu lūk - izsita rūti, un drusku nomierinājās. Tas ir labums numur viens.
A dzīvoklī ir auksts, auksts, auksts, un es ik mirkli varu iedomāties, ka auksts ir tāpēc, ka sasodīts - tā viena rūts ir izsista. Un klusiņām nopriecāties, ka labi gan - neizsita visu logu!! Redz - ir iemesls priekam!!
Bet no otras puses, man ir ko vainot, par izsisto rūti, un kad vien nav nekā cita, par ko justies nelaimīgai, - iedomāties aukstumu un vainīgo, un atkal ir iemesls būt īgnai un dusmīgai, un baigi nelaimīgai. Vēl viens labums, vai ne??
Bet es tā jūtu, ka drīz vien mūsu ģimeni vienos kopīgas rūpes - loga iestiklošana. Un kopīgi pasākumi taču ģimenes vieno - vai ne?? Atkal vieni vienīgi labumi!!