Pirmās divas rindkopas savstarpēji sasaistu. Tikai nesaprotu, - ja dusmas ir viena no mīlsetības izpausmēm, tad kāpēc dusmas ir mīlestības "traucējums"?? Viss tālākais, man, kā cilvēkam, kuram visi tie Dievu un Svēto (pat nespēju atšķirt, kurš ir kurš) vārdi ir sveši, un reliģiski/filozofiskā doma - nepazīstama, liekas vēl nesaprotamāks...

Cik no šī fragmenta sapratu, cilvēkam jebkurā gadījumā, dzīvojot parastu dzīvi, uz zemes nav iespējams sasniegt PATIESU mīlestību. Ir jātiecas pēc kaut kāda "atbrīvotā stāvokļa", kurā "viss ir pareizi/neizkropļoti".

Jāsecina, ka esmu nesagatavots prāts un nesaprotu. Kaut arī peikrītu, ka mīlsetībā tas viss ir: dusmas, izbrīns, laulības mīlestība, jokošana, bruņinieciskums, žēlastība, kalpošana, brālība, šausmas, satricinājums, neitralitāte, vecāku attiecības. Tas viss ietilpst manā mīlestības pasaulē!!