domāšana
Kārtējo reizi kaut ko izdomāju...
Izdomāju, ka par spīti tam, ka dienā izšaujas caur smadzenēm simtiem mazu domiņu, par spīti tam, ka lasu klausos ziņas, kas atstāj taču noteikti savu informatīvo spiedienu, un rada kaut kādas idejas, par spīti tam visam, īstenībā no dienas dienā pamatdomas un to pamattēmas ir ļoti ierobežots daudzums. Kā murgs, nu labi, vai sapnis, kas atkārtojas un atkārtojas. Kaut kādas ikdienas "pamattēmas". Tā varētu teikt.
Ātri uzšņāpu uz papīra un sanāca drusku vairāk kā 20, bet dažas ir variācijās.
Protams, laika gaitā šīs domas mainās, jo tagad es taču nedomāju to pašu, ko savā septiņu gadu vecumā. Un pirms 5 gadiem ne to, ko tagad. Kaut gan iespējams, mainās domas, bet nemainās to "krāsa", "pamatritms"...
Pie sevis pakasīju pauri, un padomāju, ka, ja tā labi paskatās, tad tā ir ar arī man apkārtējiem cilvēkiem. Kaut arī, protams, pilnīgi iespējams es esmu ārsts, kas vienkārši gūst apstiprinājumu sevis uzstādītajai diagnozei. :)) (Šis salīdzinājums no dok. filmas, par sievieti, kurai sava laika ārsti uzstādījuši diagnozi "vampīrisms", bet mūsdienu ārsti pēc visiem iespējamiem pieejamajiem materiāliem secina, ka viņai biji - vēzis. :))) )

Nu jā, bet par pašu faktu, - es domāju, ka tas nav ne labi ne slikti, bet vienkārši - vismaz man ir par ko padomāt.