Raug, kara laikā un pēc kara mūsu vecmāmiņas dzīvoja pavisam īstā nabadzībā, par izsūtījumiem vispār nerunāsim, taču vairākums izķepurojās un dzīves nogali sagaidīja ar pavisam cilvēcīgu seju.
Un negribu arī piekrist, ka katru bomžtēviņu pietiktu nomazgāt, lai varētu uzvalkā sēdināt pie galda. Ja ir runa konkrēti par alkoholismu un tā izsauktām veselības problēmām (kam ar nabadzību arī tāds stipri nosacīts sakars), tad tur nekāda mazgāšana un frizēšana to zīmogu no sejas nenoņem, arī vēl gadiem pēc ārstēšanās - esmu redzējusi un zinu. Piemēram, tie izbijušie zeki, kas "Zilā krusta" patversmē tusē - dažas sejas varu iedomāties kaut vai par krāvēju veikalā, bet dažas- nu, tur neona burtiem iededzināts "nodzerts mūžs un āmen!"
Tā ka žūpība ir nežēlīga pret abiem dzimumiem, kaut gan nenoliedzami arī dakteri saka, ka sievietes parasti nodzeras straujāk.