Tomēr nesaprotu, kur sāpe. Es katru dienu skraidelēju starp jūgendstila fasādēm, manu gaumi kopš agrīnās bērnības ir veidojušas lielkrūtainās meičas un bārdainie onkuļi, kas balsta erkerus, pūķīši uz frontoniem, ziedu motīvi un slīpie zelmiņi. Un es priecājos par to un nekas man nesāp.

Par to, ka mūsdienās vairs nav izliektās vinjetes uz šokolādes papīrīšiem? Nu, beidzās tā mode pirms akurāt simts gadiem, ko lai dara! Arhitektūra ir ilglaicīgāka par citām mākslam. Ko tad - Ķelnei nelepoties ar savu katedrāli, tāpec ka gotikas elementi no apģērba modes ir izgājuši pirms 700 gadiem? Frančiem aimirst Versaļu, tāpēc, ka jau pāris gadsimtus nestaigājam krinolīnos un baltās parūkās?