Par sestdienas izbraukumu.... (Skaisto skatu aģentūra)
Siguldā ir koncertzāle/mākslas skola/mūzikas skola/bērnu bibliotēka - Baltais flīģelis. Balta ēka, it kā flīģeļa formā celta. Plānota un projektēta ilgi un dikti, bet, ja pareizi atceros, atvērta 2001. gadā. Koncerttewlpa - neliela, bet tur esot uzstājušies visādas Galantes un tā. Mūzikas skolas pasniedzēji mums sniedza nelielu koncertiņu, kas lika atcerēties, cik ļoti man tomēr patīk Bahs.
Gūtmaņa ala, kā jau Gūtmaņa ala. Ar vīru nolēmām aizbraukt kādreiz vēl, bet tikai ne vasarā un rudenī, un pavasarī.

Vēl - Krimuldas baznīca. It kā vecākā mūra baznīca Latvijā. Pamatakmens - 1205. gads. Vairāk izskatās pēc luterāņu, bet, cik sapratu no tantiņas stāstītā, notiek arī katoļu divkalpojumi. Nu, - gan, gan, - divi vienā. Un nopirku brošūru - zinātniskās konforences materāli - līvu zemes kristianizācija, ja pareizi atceros. Bet man patika, tur bija bildītes ar 12 -13. gs. velniem, iemūžinātiem kaut kādu Goltlandes baznīcu gleznojumos un kolonnu rotājumos.

Bīriņu pils.
http://www.birinupils.lv/
Vietējā gide baigi fanoja par pils cēlājiem un visu to grāfa dzimtu. Esot bijis labs, un viņa zemnieki bijuši brīvi cilvēki jau pirms dzimtbūšanas atcelšanas, un progresīvi saimnieki, un tā. Bet pils jau tāda - jancīga. Rozā ar baltu, kā tāda krēma kūciņa. Bet iekšā - īstenībā mājīgi!! Tās koka kāpnes vestibilā!! MMM!! Kaut arī daudz kas no "vēstures" tur īpaši nav. Šobrīd, acīmredzot, tāda populāra kāzu svinību vieta.
Protams, neiztikt bez visādām "enerģētikām" un pils pagalmā augošiem "neparastiem" kokiem.

Emila Melngaiļa memoriālasi muzejs. Dibināts 1984. gadā. Ziemā vispār ciet, bet vietējie gidi (vīrs un sieva) bija mūs gaidījuši, iepriekšējā vakarā izkurinājuši krāsnis, un tad arī mums šo to par Melngaili izstāstīja, ļāva aplūkot visu, kas trīs istabās aiz vitrīnu stikliem salikts (pārsvarā dokumenti, Dziesmu svētku biļetes, dažas fotogrāfijas). Un tad arī šo to izstāstīja par latviešu tautas mūzikas instrumentiem. Visādas svilpītes, tāšu taures. Izstāstīja arī par nelabo somu dūdu likteni Latvijā. Iedeva arī kādiem no ceļotājiem trejdekšņus paskurināt, karotes pasist. Kaut kā ļoti sirsnīgi, bet vismaz pa tām divām stundām nelikās, ka tie cilvēki būtu sajukuši ar to tautismu. "varbūt tā bija, varbūt - nebija".
Šodien es vēl pavandijos pa netu, un vismaz uz vīra vārdu atradu šo to interesantu:
http://www.vietas.lv/objekts/jana_ulmja_veselibas_augu_brivdabas_funkcionala_ekspozicija/

Vispār tādam zlobnam rīdziniekam kā es - jauki izbraukt drusciņ, un paskatīties, kas tur āra notiek. Bet vispār tieši pa šo maršrutu no Skaisto skatu aģentūras neieteiktu braukt. Kaut vai pa tām pašām Kurzemes luterāņu baznīcām bija iespaidīgāk.